Agra Amerika blogs

Sveiki!

Kā jau droši vien lielai daļai Rīgas iedzīvotāju, arī man ir apnikušas tās absurdās lietas, kas notiek politikā. Visi saprot, ka šādā virzībā lietas turpināties nevar, kā arī daudzus ir pārņēmis pesimisms, apjaušot, ka ar esošajām politikas sejām un „tautas pārstāvjiem” nekādas kardinālas izmaiņas nav gaidāmas.

Es esmu students Latvijas Universitātē. Aktīvs un uzņēmīgs cilvēks, kas nekad nav izvairījies no grūtībām un atbildības. Jau skolas gados biju iesaistījies Rīgas Skolēnu domē kā komitejas vadītājs, aizsākot vairākus pasākumus, kas gadu no gada joprojām norisinās. Pašlaik kā students darbojos pašpārvaldē, esmu Fizmatu atbalsta fonda dibinātājs un vadītājs, kā arī esmu veidojis plaša mēroga studentu pasākumus.

Es neesmu cilvēks, kas tukši runā un gaužas par notiekošo un problēmām, bet gan cilvēks, kas dara. Bet, pats galvenais, cilvēks, kurš vēlas redzēt izmaiņas, kam ir savs skatījums uz iespējamajiem uzlabojumiem un kurš ir gatavs strādāt, lai realizētu to visu mūsu – rīdzinieku – labā. Tieši tādēļ es 6. jūnijā plānoju piedalīties Rīgas Domes vēlēšanās.

Daudzi droši vien tagad pie sevis nosmīn un nodomā: „Naivais!” Varbūt esmu arī! Bet tāpat es saprotu arī to, ka no gaušanās par pie varas esošajiem „zagļiem” un problēmām ne Rīgai, ne arī kādam no mums labāk nepaliks. Bet no mēģināšanas kaut ko darīt sliktāk arī nē. Un tāpēc ir vajadzīgi cilvēki, kas nebaidās un mēģina!

Es uzskatu, ka pašvaldībā ir jānāk iekšā jauniem cilvēkiem, jo bieži vien tieši gados jauniem un nepieredzējušiem cilvēkiem var būt pavisam cits - labāks, efektīvāks un mūsdienīgāks - skatījums uz lietām nekā tiem, kas jau gadiem ilgi strādā sistēmā. Tāpat es arī saprotu, ka lielas lietas nevar sasniegt bez “veco” pieredzes un padoma. Tāpēc esmu gatavs daudz mācīties un ņemt to labāko no pieredzējušo domnieku darba un likt klāt savas svaigās idejas.

Varbūt tu nezini, bet domē no katra saraksta iekļūst tie deputāti, kas savāc visvairāk plusiņus. Es startēšu kā 61. no LPP/LC saraksta. Tieši tādēļ man ar labiem nodomiem un gatavību strādāt vien nepietiks, bet gan ir vajadzīgs atbalsts no cilvēkiem, kas vēlas izmaiņas! Tomēr tieši Tavs atbalsts var būt IZŠĶIROŠS, nosakot, kādi cilvēki līdzdarbosies kopā ar izvirzīto Rīgas mēru (lai arī kurš tas beigās būtu)!

Visi mēs zinām slaveno teicienu: „Kas neriskē, tas nevinnē!” Tieši tāpēc es aicinu RISKĒT KOPĀ, LAI MAINĪTU KAUT KO UN VINNĒTU!

Cerot uz Tavu atbalstu,

Tavs pārstāvis Rīgas Domē – Agris Ameriks.

P.S. Ar lielāko prieku atbildēšu uz Taviem jautājumiem, komentāriem, kā arī uzklausīšu idejas un ierosinājumus. Ar mani var sakontaktēties pa tel.: 26461101 vai e-pastu: agris@ameriks.lv. ;)

Iedomājieties - jūsu biznesam būtu pieejama bezmaksas grāmatvedības programma, kam būtu bezmaksas atjauninājumi un atbalsts.

Valsts iestādēm ir 2 virzieni atvērtā koda programmatūras izmantošanā:

1. Izmantot jau gatavus risinājumus.

2. Veidot savus atvērtā koda risinājumus.

Neiet runa par to, ka programmatūra ir lētāka, bet valsts iestāžu programmu atvērtā koda pieejamība nozīmēs, ka uzlabojumu un papildinājumu tirgus šīm programmām ir plaši atvērts visiem jaunpienācējiem un ne tikai uzņēmumam, kas to ir izstrādājis.

Daudzi teiks – jā bet, ja programmatūra būs pieejama visiem, tad tā būs slikti aizsargāta. Es uzskatu, ka tieši šis aspekts liks programmētājiem vairāk domāt par drošību un liks viņiem veidot kvalitatīvākas programmatūras tāpēc, ka viņu vārds un uzvārds parādīsies pie katra programmas gabala, kas tiek veidots. Bet kopumā došana lielākai publikas daļai testēt un izmantot programmatūru, ļaujot atstāt atsauksmes un piedalīties programmas izstrādē, tikai un vienīgi uzlabos tās kvalitāti.

Mēs visi vēlētos balsot par vislabāko cilvēku, bet viņš nekad nav kandidātu starpā.

-- Kins Hubbards

Ko tu atbildētu tiem, kas saka, ka tu esi jauns un bez pieredzes?

Tieši tā un tas ir mans pluss! Bieži vien gados jauniem un nepieredzējušiem cilvēkiem var būt pavisam cits - labāks, efektīvāks un mūsdienīgāks - skatījums uz lietām nekā tiem, kas jau gadiem ilgi atrodas sistēmā. Taču, lielas lietas nevar sasniegt bez “veco” pieredzes un padoma. Tāpēc esmu gatavs daudz mācīties un ņemt to labāko no pieredzējušo domnieku darba un likt klāt savas svaigās idejas.

Ko tu darīsi citādāk?

Es nestāstīšu anekdotes, bet strādāšu.

Kur tu redzi Rīgu pēc 4 gadiem?

Tā būs pilsēta ar visstraujāko attīstību Baltijas jūras reģionā, ar visefektīvāko pārvaldes sistēmu. Būs jauni e-pakalpojumi, samazināts birokrātijas slogs, reformēta algu sistēma. Tiks ieviesta atvērtā koda programmatūras izmantošana, kur tā sniedz labāku un lētāku risinājumu, un es to atbalstīšu.

Tev arī ir kāds jautājums man? Raksti to komentāros!

Rīgā līdz šim un joprojām tiek veiktas daudzas reformas, un Rīgas Dome tiek modernizēta. Piemēram, pagājušajā gadā Attīstības departaments ir izveidojis 10 jaunus e-pakalpojumus, šogad notiek 2 departamentu reorganizācijas, ievērojami samazināts automašīnu parks, kā arī notiek reorganizācija aģentūrā “Anniņmuiža” u.c. reformas. Tomēr ar to darba optimizācija nedrīkstētu beigties, jo pastāv daudz citu iespēju, kā uzlabot efektivitāti un gudrāk tērēt nodokļu maksātāju naudu.

Mobilo sakaru tarifi ir krietni samazinājušies, līdz ar to nepieciešamā summa sarunu apmaksai darba vajadzībām ir ievērojami mazāka. Tādēļ ir jāveic audits un jāsamazina mobilo sakaru apmaksas limits, lai nodokļu maksātāju nauda netiktu tērēta ierēdņu privāto sarunu apmaksai. Kā arī konkursa rīkošana ļautu noskaidrot izdevīgāko piedāvājumu no mobilo sakaru operatoriem. Valsts kanceleja jaunizstrādātajā valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanas projektā iesaka arī daudzas citas tikpat efektīvas ietaupīšanas iespējas.

Ir svarīgi saprast, ka nauda ir jāiegulda IT tehnoloģijās, jo kā saka AS ELKO Grupa prezidents Egons Mednis, tad tehnoloģijas ir investīcija nākotnē, kas sniedz iespējas optimizēt savu darbību un celt tās efektivitāti. Lai taupītu ilgtermiņā, līdzekļi ir jāiegulda tagad. Arī Eiropas Komisijas šefs Ž.M.Barrozu ir paudis, ka pašreiz nedrīkst aizrauties tikai ar caurumu lāpīšanu - līdzekļi ir jāiegulda ilgtermiņa attīstībā. Es uzskatu, ka Rīgai ir vēl un vēl jāturpina modernizēties. Jātaisa iekšējais audits, kur darbinieki nāktu klajā ar savām idejām par to, kas ir jāmaina un jāuzlabo. Manuprāt, būtu jāaicina palīgā uzņēmēji un iedzīvotāji, jo viņi būs tie, kas izmantos pakalpojumus un tāpēc spēs vislabāk novērtēt vai modernizācija sniegs iecerētos uzlabojumus, vai tieši otrādi – pasliktinās situāciju.

Es uzskatu, ka ir aktīvi jāturpina samazināt birokrātijas slogu, jo tas ļautu uzņēmējiem vairāk laika veltīt pamatdarbībai un pievienotās vērtības radīšanai. Piemēram, pašreizējā situācija rāda, ka mazie uzņēmumi 70% laika tērē dažādu birokrātisku formalitāšu kārtošanai. Turklāt ar jaunu sparu ir jāvelta uzmanība korupcijas iespēju novēršanai Rīgas Domē. Pirms gada veiktā SKDS uzņēmēju un iedzīvotāju aptauja parādīja, ka 67% uzskata, ka Rīgas Domē korupcija ir ļoti izplatīta. Nav dūmu bez uguns. Korupcijas novēršana nevien palielinātu uzticību pašvaldībai rīdzinieku vidū, bet arī veicinātu efektīvāku resursu izmantošanu. Piemēram, tas nodrošinātu to, ka Domes rīkotajos iepirkumos un konkursos uzvarētāju nosaka piedāvājuma kvalitāte un izdevīgums, nevis citi principi.

Manā skatījumā ierēdņiem ir jāstrādā kopā un jāveido efektīva darbinieku atskaišu sistēma, kas ļautu vadītājiem identificēt laikietilpīgus procesus un tos optimizēt, kā arī novērtēt ierēdņu darba prasmes un zināšanas, lai noteiktu nepieciešamās papildus apmācības darba kvalitātes celšanai.

Pašlaik privātajā sektorā norisinās kadru maiņa – tiek atlaisti darbinieki, kuru darbība nesniedz vēlamo rezultātu un nepievieno vērtību uzņēmumam, savukārt viņu vietā stājas jauni un prasmīgāki cilvēki. Es domāju, ka šāda veida kadru maiņu vajadzētu veikt arī Rīgas Domē. Taču ir jāņem vērā, ka to nedrīkst pārvērst par sacensību, uz ko kādā intervijā norādīja arī Birks. Nav jāveido sacensība, bet gan jāatlaiž tie, kas pēc izietajām apmācībām nav spējīgi palielināt savu produktivitāti, vai arī, no kuru pozīcijām un veiktajiem darba pienākumiem atsakoties, Rīgas iedzīvotāji neko nezaudētu. Rīgas pašvaldībā strādājošie visi ir speciālisti, kas noteikti būs spējīgi atrast sev piemērotāku darbu privātajā sektorā. Pašvaldība nav radīta tam, lai lieki kurinātu nodokļu maksātāju naudu darba samaksās, bet lai nodrošinātu rīdziniekus ar ātru, kvalitatīvu, kā arī viņiem nepieciešamu pakalpojumu sniegšanu. Manuprāt, daudzus no šiem pakalpojumiem var modernizēt, izstrādājot e-pakalpojumus. Tādējādi tiktu atslogoti Rīgas Domes ierēdņi, kas nākotnē ļautu samazināt ierēdņu skaitu.

Turpinot pašvaldības modernizēšanu un e-pakalpojumu attīstību, es saskatu lielu potenciālu atvērtā koda programmatūru izmantošanā. Ir jānovērtē to piedāvātās iespējas, ieviešanas izmaksas, un jābeidz šķērdēt nauda dažādu komerciālu programmatūru izmantošanā, kur atvērtā koda programmas sniedz efektīvāku un lētāku risinājumu. Protams, pārējai uz atvērto kodu ir jānotiek pamazām un nesasteigti, no sākuma eksperimentāli sākot izmantot OpenOffice.org kādā no nodaļām un visbeidzot paplašinot to izmantošanu visur. Turklāt, manuprāt, pašvaldības pāreja uz OpenOffice.org stimulēs arī privāto sektoru meklēt izdevīgākus risinājumus un samazināt izmaksas uz programmatūras rēķina. Nevar arī pilnībā atteikties no maksas programmatūras. Kā saka SIA Datu drošība speciālists V.Jurkovskis, tad jo lielāks uzņēmums, jo vairāk tam būtu jādomā par drošiem risinājumiem, bet droši risinājumi nereti liek izmantot maksas programmatūru.

Iepriekš minētās pārmaiņas ir tikai sīks ieskicējums tam, kā uzlabot Rīgas Domes darbu un Rīgas iedzīvotājiem sniegt iespējami lielāku vērtību par viņu nodokļos samaksāto naudu. Ir vēl daudz ko uzlabot, mainīt un paveikt, tādēļ būsim aktīvi un strādāsim rīdzinieku labā!

Ričards Džonstons (Richard Johnston), Flowpak Engineering cilvēkresursu direktors, ir teicis: “Nav tādas lietas, kā labas darba samaksas sistēmas; ir tikai daudz sliktu. Visgrūtāk ir izvēlēties to, kas ir vismazāk slikta.”

Es uzskatu, ka pašlaik atalgojuma sistēma ir viena no sliktākajām un tā ir viennozīmīgi jāmaina. Prēmijas vairs nepilda savas funkcijas – stimulēt ierēdņus strādāt labāk. Realitātē tās jau bija kā 13.alga, ko saņem praktiski visi. Bet pats būtiskākais trūkums atalgojuma sistēmā ir tas, ka tā nav uzticama un daudzi uzskata to par netaisnīgu. Cilvēki nesaprot, kādēļ tiek maksāti vairāki tūkstoši latu par padomes sēžu apmeklēšanu (neapmeklēšanu). Tāpat daudzi nesaprot, kādēļ atalgojuma lielums tik ļoti atšķiras starp divām dažādām valsts iestādēm. Es uzskatu, ka tas ir jāpārtrauc un pilnīgi jāmaina. Kā arī man ir liels prieks, ka beidzot pēc daudzu gadu muļļāšanās tiek izstrādāta vienota darba samaksas sistēma, kas regulēs atalgojumu valsts pārvaldes iestādēs.

Svarīgs priekšnosacījums labai algu sistēmai ir, pirmkārt, lai tā būtu darbiniekiem uzticama un, otrkārt, lai viņi zinātu par ko viņi saņems atalgojumu un par ko saņems atalgojuma pielikumu. Ja darbinieki neticēs algu sistēmai, kā arī nedomās, ka tā ir taisnīga, tad atalgojuma sistēma nedarbosies efektīvi.

Svarīgi ir atcerēties, ka darbinieki nestrādā pa brīvu. Lielākā daļa darbinieku valsts iestādēs nav brīvprātīgie, līdz ar to viņu laika un pūļu ieguldījums ir kaut kādā veidā jākompensē. Kompensācija var būt gan naudas izteiksmē, gan arī dažādu citu bonusu veidā.

Ļoti daudzi uzņēmumu vadītāji uzskata, ka nauda ir pats svarīgākais stimuls darbiniekam, lai motivētu viņus strādāt labāk, bet tā gluži nav. Protams, cilvēkiem ir vajadzīga nauda, lai samaksātu rēķinus, kā arī viņiem jājūtas drošiem par savu darbu un par to, ka viņu spējas tiks novērtētas. Bet no otras puses, cilvēkiem ir jāpatīk tas, ko viņi dara, jābūt pietiekami daudz iespējām pierādīt sevi, jābūt iespējām mācīties, kā arī ne mazāk svarīgi ir sociālie pasākumi darbavietā. Darba devējam ir jāsaprot, ka darbinieks, kas saņems tikai algu, bet nesaņems cita veida psiholoģiskos apbalvojumus, visdrīzāk aizies strādāt citur.

Būtībā kompensācijas sistēmai ir 3 pamatmērķi: uzturēt darbiniekos uzticību uzņēmumam, motivēt darbiniekus strādāt labi, kā arī piesaistīt jaunus darbiniekus.

Lielākā problēma šajā visā ir tā, ka darbiniekus īsti nevar motivēt. Viņu motivācijai jānāk no viņiem pašiem, un tādēļ prēmijas, bonusi un darba algas palielinājumi tiek izmantoti kā daļa no darba samaksas sistēmas.

Pašlaik valsts sektorā jebkādas prēmijas, kas prasa naudas ieguldījumus, ir aizliegtas ar ministru prezidenta rīkojumu. Tomēr pastāv daudz citu kompensāciju un apbalvojumu veidu, kas joprojām stimulēs ierēdņus strādāt labāk, bet neprasīs ievērojamus tēriņus, kā piemēram:

1. Elastīgu darba grafiku veidošana.

2. Vajag radīt darbā jautrību. Piemēram, katrs atnes savu labāko/interesantāko fotogrāfiju un tiek izveidota iekšējā izstāde.

3. Katram darbiniekam vajag piesaistīt augstāka ranga amatpersonu, kas palīdz viņam attīstīties, kā arī palīdz risināt problēmas augstākā līmenī.

4. Vajag apbalvot arī mēģinājumus uzlabot, nevis tikai veiksmīgos iznākumus. Pat ja ierēdņu centieni izgāžas, joprojām vajag stimulēt viņus radīt jaunas idejas.

5. Vajag atļaut darbiniekam paņemt pāris dienas gadā brīvas, lai viņi pavadītu tās, kā vien vēlas, kas netiek skaitīts kā atvaļinājums.

6. Vajag iestrādāt iekšēju apbalvojuma punktu sistēmu, kur pa punktiem var iegādāties dažādus labumus no kāda interneta veikala, ar ko ir noslēgts atbilstošs līgums.

7. Darbavietā var izveidot “Slavas sienu” (tai jāatrodas publiskā vietā), kur tiek piestiprinātas to darbinieku, kas ir izdarījuši kaut ko ievērojamu, bildes ar labā darba aprakstu.

8. Var rezervēt labākās mašīnas novietošanas vietas tiem darbiniekiem, kas ir kaut ko ļoti labu izdarījuši.

9. Ir jāatceras arī par darbinieku otrām pusītēm. Piemēram, ja kādu reizi ir jāstrādā svētdienā, var katram darbiniekam iedot puķu pušķi un teikt, lai aiznes mājās vislabākajai otrai pusītei.

Šādus piemērus var minēt daudz un daudz, bet tie noteikti uzlabotu un padarītu efektīvāku ierēdņu darbu. Lai gan šie visi var šķist sīkumi, tas liktu darbiniekiem justies vairāk novērtētiem un motivētu viņus pildīt labāk savus pienākumus.

Es uzskatu, ka ir jāveido centralizēta apmaksas sistēma, bet tai pašā laikā katram priekšniekam vajag iziet attiecīgus cilvēkresursu vadības kursus, kā efektīvi un pareizi prēmēt savus padotos, jo arī pēc prēmiju aizliegšanas, atrodas valsts uzņēmumi, kuri prēmijas maskē, kā pabalstus kāzām vai viņu bērniem – skolniekiem. Man ir prieks, ka kāds saņēma naudas bonusu, bet pašlaik, kad visi Latvijas iedzīvotāji smagi strādā, lai nopelnītu sev iztikai, atrodas kāds, kam jau tā ir liela alga, bet joprojām meklē iespējas, kā “izzagt” valsti. Ja valsts prasa iedzīvotājiem taupīt, tad arī valsts uzņēmumiem vajadzētu domāt par taupību, nevis nodarboties ar šāda veida “izzagšanu”. Tas vēl vairāk grauj iedzīvotāju uzticību atalgojuma sistēmai valstī.

Nobeigumā vēlos teikt, ka šajā lauciņā vēl ir daudz darba un ir jānāk jauniem cilvēkiem ar svaigām idejām un skatījumu uz esošo sistēmu, lai kaut ko izmainītu. Bet tas, protams, būs grūti. Nesen piedalījos vienā seminārā, kur stāstīja, ka darbiniekiem, kas jau ilgu laiku ir strādājuši kādā vietā – valsts iestādē, uzņēmumā vai organizācijā, ir paniskas bailes no jebkāda veida izmaiņām, pat no tā, ka viņi tiek pārsēdināti uz citu telpu. Līdz ar to pastāv varbūtība, ka būs lielas pretenzijas pret visām izmaiņām un uzlabojumiem, tajā skaitā arī algu sistēmā.

Agris Ameriks, Rīgas Domes deputāta kandidāts

Rīgas Domes deputāta kandidāts Agris Ameriks kopā ar vietējo māju iedzīvotājiem uzkopa teritoriju Purvciemā. Teritorija bija ļoti piemēslota un tika savākti vairāki desmiti maisu atkritumu.

Pēc Lielās talkas, ar vietējiem iedzīvotājiem tika sarunāts, ka šādas talkas ir jārīko biežāk nekā vienreiz gadā.

LIELS paldies visiem, kas piedalījās talkā!

Fotogrāfijas ir pieejamas šeit: http://picasaweb.google.lv/Agris.Ameriks/20090418LielaTalkaPurvciemaUpenuIela#